8.martā Londonā notika FISA Nacionālo federāciju konference, kur piedalījās LAF viceprezidente Daina Šveica.
Neliels Dainas sagatavots ieskats konferences norisē un aktualitātēs:
FISA KONFERENCE AR NACIONĀLAJĀM AKADĒMISKĀS AIRĒŠANAS FEDERĀCIJĀM
notika 2015. gada 8. martā Hitrovas lidostas Crowne Plaza viesnīcā Londonā
Dienas kārtībā bija šādi jautājumi:
- Akadēmiskā airēšana un Olimpiskā kustība;
- Akadēmiskās airēšanas attīstība pasaulē un skaitiski lielāka daudzuma sieviešu iesaistīšana šajā sporta veidā pasaules mērogā;
- Izmaiņas Olimpiskajā kustībā saistībā ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) Plānu 2020 (Agenda 2020);
- FISA stratēģiskie plāni.
Konferencē piedalījās 59 valstu Nacionālās Federācijas (NF). Pēc ziņojumiem plenārsēdē, darba turpinājās darba grupās un tika noslēgts ar FISA prezidenta Žana-Kristofa Rolanda apkopojumu.
No mūsu kaimiņiem Lietuvu pārstāvēja NF ģenerālsekretāre Inga Daukantiene un FISA starptautiskās kategorijas tiesnesis Edmundas Daukants, Igauniju pārstāvēja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Vali un Latviju federācijas viceprezidente Daina Šveica.
Konferenci atklāja FISA prezidents Žans-Kristofs Rolands, kurš savā ziņojumā informēja par SOK jaunā prezidenta Tomasa Baha (Thomas Bach) izvirzīto izaicinājumu, kurš uzsācies jau pirms gada, mainīt olimpisko programmu jau no 2020. gada un panākt vīriešu un sieviešu attiecību vienlīdzību (equality) 50:50 sporta veidos, kuros startē abu dzimumu sportisti.
Tagad SOK olimpiskajā akadēmiskas airēšanas programmā iekļautas sacensības 14 laivu klasēs ar atļauto airētāju skaitu 550, no kuriem 328 ir vīrieši un 216 sievietes. SOK izvirza prasību akadēmiskajai airēšanai palielināt dalībnieku skaitu un popularitāti pasaulē (universality), palielināt sieviešu skaitu un vairāk piesaistīt jaunatni.
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) Programmas komisijas zinojumu par Agenda 2020 sniedza SOK Sporta direktors Kits Makkonels (Kit McConnell), kurš apliecināja SOK mērķus panākt dzimumu vienlīdzību un sporta veida popularitāti visā pasaulē. Viņs atzīmēja, ka Londonas Olimpiādē piedalījās 10568 sportistu no 204 Nacionālajām Olimpiskajām komitejām (NOK) 302 dažādās sporta disciplīnās. Akadēmiskās airēšanas 550 sportisti pārstāvēja 58 NOK un Kits Makkonels atzīmēja, ka SOK noteikti vēlētos, lai šos sportistus pārstāvētu lielāks skaits NOK. Kā jaunu skatījumu un olimpisko programmu pilnveidošanu Makkonels teica, ka SOK iedrošinās sporta veida federācijas domāt un izteikt priekšlikumus par jauktu komandu veidošanu un līdz ar to arī sacensību programmas pārveidošanu.
FISA prezidents Rolands, apkopojot viedokļus attiecībā uz SOK Agenda 2020, secināja, ka ir zināms risks par to, ka varētu tikt samazināts akadēmiskās airēšanas sportistu skaits, tomēr FISA un visam nacionālajām federācijām jādara viss iespējamais, lai tas nenotiktu. SOK prasība par sieviešu un vīriešu vienādu dalībnieku skaitu izsauks akadēmiskās airēšanas programmas maiņu. Rolands atzīmēja, ka no vieglā svara airetājiem FISA nedrīkstēs atteikties, jo tas var izsaukt daudzu to Nacionālo federāciju, īpaši Āzijas valstu, atteikšanos no FISA, kuras kultivē vieglā svara airēšanu. Rolands, noslēdzot konferenci teica, ka jau, 1) sākot no 2015. gada FISA kongresa, NF aktīvi jāiesniedz priekšlikumi par SOK Agenda 2020, ka 2) FISA ārkārtas kongress pēc 2016. gada RIO olimpiādes būs ļoti nozīmīgs SOK Agenda 2020 apspriešanā un ideju apkopošanā, ka 3) galīgie FISA priekšlikumi šajā sakarā SOK jāiesniedz 2018. gadā.
EIROPAS AKADĒMISKĀS AIRĒŠANAS NACIONĀLO FEDERĀCIJU ĢENERĀLĀ ASAMBLEJA
Eiropas valstu Nacionālo federāciju 2015. gada Ģenerālā Asambleja notiks Polijas pilsētā
Poznaņā, š.g. 30 maijā plkst. 15:00 reģistrācija sāksies 14:00.
a) Ja kādas valsts federācija vēlas iesniegt priekšlikumus vai papildinājumus attiecībā uz
dienas kārtību,
tad šie priekšlikumi jāiesniedz angļu valodā līdz š.g.15. martam, bet ne vēlak kā līdz
15:00, sūtot tos uz FISA galveno biroju Lozannā.
b) Ģenerālajai Asamblejai būs jālemj par Eiropas akadēmiskās airēšanas valdes sastāvu un
vadītāju turpmākajiem četriem gadiem. Valdes vadītāja tagad ir Eva Szanto no Ungārijas
un viņa ir apstiprinājusi, ka arī kandidēs vēlēšanās uz Eiropas akadēmiskās airēšanas
valdes vadītājas posteni nākošajiem 4 gadiem. Nacionālās federācijas var iesniegt
priekšlikumus par saviem kandidātiem līdz š.g. 15. martam
c) Federācijas tiek lūgtas informēt FISA par SAVU delegātu vārdiem dalībai
Ģenerālajā Asamblejā, izpildot Dalības formu (Attendance Form) ne vēlāk
kā līdz š.g. 1. maijam.
FISA Izpilddirektors
Mats Šmits
Par FISA
FISA Starptautiskā airēšanas federācija (no franču valodas Fédération Internationale des Sociétés dAviron Starptautiskās akadēmiskās airēšanas savienību federācija) apvieno 142 dalībvalstis, kurās akadēmiskā airēšana iekļauta šī sporta veida Nacionālajās federācijās.
FISA darbības pamatā ir tās Statūti. FISA sacensību norisi nosaka Sacensību noteikumi un Papildnoteikumi. Sacensības tiek praktizētas dažādās formās: augstas klases sportistiem/elitei, junioriem, para-airētājiem, piekrastes (coastal) distancēs, airēšanas veterāniem/ māsteriem, kā arī telpās sacensības uz ergometriem/konceptiem.
FISA mērķis ir attīstīt, veicināt, pārstāvēt, vadīt akadēmiskās airēšanas sportu, vienlaicīgi aizsargājot apkārtējo vidi.
FISA misija ir veicināt akadēmiskās airēšanas attīstību un praktizāšanu pasaulē un pārvērst to par globālu sporta veidu.
Akadēmiskās airēšanas pamata vērtības ir:
- Komandas darbs, kas ved pie kopēja mērķa;
- Izglītojošs process: airētāji apgūst paškontroles disciplīnu un motivāciju kopā ar ziedošanos sportam un godīgas spēles garu;
- Koncentrēšanās: airētājiem nepieciešama pilnīga koncentrēšanās uz maksimāli uzstādīto mērķi, lai izmantotu spēku un precizitāti šajā izturības sporta veidā;
- Izturība: airētāji izmanto tiem laika ritējuma atvēlētās vērtības un dalās pieredzē ar nākotnes paaudzēm;
- Dabas aizsardzība: airētāji respektē apkārtējo vidi un saudzē ūdeni.
FISA pamatvērtības
- Visvecākā. FISA ir visvecākā Starptautiskā sporta federācija, kura dibināta 1892. gadā, un akadēmiskā airēšana tika iekļauta olimpiskajā programmā jau 1896. gadā;
- Globāla. FISA apvieno 142 valstu biedrus akadēmiskās airēšanas federācijas visos 5 pasaules kontinentos;
- Ietekmīga. FISA pārstāvji ieņem vadošus posteņus daudzās starptautiskajās sporta organizacijās un citās nozīmīgās organizācijās;
- Ētikas principu ievērotāja. FISA ir vadošā federācija cīņā pret dopingu un pirmā, kura uzsāka dopinga testus sacensību laikā un ir vadošā, sportistu veselības sargāšanā.
FISA kongress
Kongress ir augstākā FISA pārvaldes institūcija, kas kontrolē tās darbību.
Kongress sastāv no Nacionālo federāciju delegātiem, kuri ir FISA biedri. Pašreiz FISA apvieno 142 biedrus federācijas. Delegāti tiekas katru gadu FISA kārtējā kongresā unvienu reizi četros gados pavasarī pēc Olimpiskajām spēlēm FISA ārkārtas kongresā,.
FISA Izpildkomiteja
Izpildkomiteja sastāv no prezidenta, viceprezidenta, kasiera-mantziņa, trīs komisiju priekšsēdētājiem un izpilddirektora, kuram nav balsošanas tiesību. Izpildkomitejā ir 7 biedri, kuri tiekas sēdēs ne retāk kā 4 reizes gadā.
FISA Valde
FISA vada Valde, kura sastāvā ir:
- Prezidents
- Viceprezidents
- Kasieris-mantzinis
- Izpilddirektors
- Visu 12 FISA komisiju priekšsēdētāji
- Kontinentu pārstāvji (kuri kalpo kā saite starp FISA Valdi un Nacionālajām federācijām attiecīgajā kontinentā)
FISA Valdē ir 23 biedri un tā tiekas sēdēs ne retāk kā 3 reizes gadā. FISA Izpildkomiteja ir FISA Valdes sastāvdaļa
FISA Komisijas
FISA ir 11 speciālas komisijas un viena apvienojoša komisija. Katras komisijas priekšēdetājs pārstāv noteiktu komisiju FISA Valdē.
FISA ir šādas komisijas:
- Sportistu komisija
- Sacensību komisija
- Sacensību organizācijas komisija
- Sacensību popularizācijas komisija
- Inventāra un tehnologijas komisija
- Veterānu/māsteru komisija
- Para - airēšanas komisija
- Airēšana visiem komisija
- Sporta medicīnas komisija
- Tiesnešu komisija
- Sieviešu airēšanas apvienojošā komisija
- Jauniešu airēšanas komisija
Izpilddirektors un FISA personāls
Izpilddirektoru nozīmē Izpildkomiteja. Izpilddirektoram palīdz profesionāls personāls, kurš atbildīgs par FISA attīstību marketinga, komunikāciju, sacensību organizācijas, finanšu, vadības, datortehnoloģiju un anti-dopinga jomās.
FISA Izpilddirektors jau ilgus gadus ir Mats Šmits (Math Smith)
FISA Prezidents ir francūzis Žans Kristofs Rolands (Jean-Christophe Rolland), trīs olimpisko spēļu (Barselona 4. vieta, Atlanta bronzas medaļa, Sidneja) dalībnieks, Sidnejas olimpiskais čempions un pieckārtējs pasaules čempions. Airējis bezstūrmaņa divniekā un bezstūrmaņa četriniekā.
Žans Kristofs Rolands (46 gadi), savas funkcijas pārņema no ilggadējā FISA prezidenta šveicieša Denisa Osvalda 2014. gada jūlijā Lucernā.