Noslēdzies Latvijas Airēšanas Federācijas Kongress
21.09.2021

Trešdien, 15. septembrī, viesnīcā “Lielupe”, visas dienas garumā, norisinājās  Latvijas Airēšanas federācijas kongress. Kongresā piedalījās vairāk nekā 60 delegāti un uz skatuves ar savām lekcijām un runām uzstājās LAF Valdes locekļi, treneri, sportisti, kā arī sporta organizāciju, Universitāšu un Pašvaldību pārstāvji.

Kongresa ietvaros, Latvijas Airēšanas federācijas biedriem, sportistiem, treneriem, tiesnešiem un airēšanas entuziastiem bija iespēja uzklausīt, uzdot jautājumus, izteikties un apmainīties ar viedokļiem.

Kongresu atklāja Latvijas Airēšanas federācijas prezidents Henrijs Bukavs, kurš uzsvēra, ka šis Kongress ir jauns starta punkts, kurš noteiks airēšana sporta attīstību nākamajos gados Latvijā. H. Bukava kungs prezentēja šī gada pirmajos sešos mēnešos paveikto, atklāja nākotnes plānus un aicināja airētājus būs atsaucīgiem un saliedētiem. “LAF Kongress ir lakmusa papīrītis, kas mums parādīs vai esam gatavi pārmaiņām, vai mūs sadzird Valsts un pašvaldības, vai airētājiem vietu redz Universitātes un vai mēs paši esam gatavi būt tik saliedēti kā nekad, lai atjaunotu airēšanas popularitāti un vietu Sporta notikumu kalendārā”.

Ar savu pieredzi dalījās Aigars Nords, Rīgas maratona organizators.  Viņš ieteica airētājiem būt mērķtiecīgiem un  neatlaidīgiem  savu sapņu piepildīšanā, jo viss, kas iesākumā  baida , visticamāk ir pareizais mērķis, kā arī jābūt gataviem savā braucienā mainīt plānus. “Svarīgākais ir entuziasms, ticība, lai iemirdzas acis, tad viss pārējais būs”.

Kongresa laikā tika organizēti 5 diskusiju paneļi – Pašvaldība, Sporta Organizācijas, Treneri, Sportisti un Universitāšu sporta panelis.

Pašvaldību diskusiju panelī satikās četru pilsētu pārstāvji – Rīgas, Daugavpils, Jūrmalas un  Jelgavas. Dina Vīksna, kura pārstāvēja Rīgas Domi, uzsvēra, ka viņiem ar Airēšanas federāciju  ir milzīgs attiecību potenciāls. Airēšanai ir gan vieta sporta kalendārā, gan arī iespēja sasniegt augstus rezultātus ar pašvaldības atbalstu. Uz jautājumu, kas mums ir jādara, Dina Vīksna kā pirmos soļus minēja iespējas piedalīties dažādos atbalsta konkursos, lai saņemtu finansiālu atbalstu. Ne mazāk svarīgi ir meklēt sponsorus un Rīga būs gatava sadarbībai. Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš pastāstīja, ka Daugavpilī nesen labiekārtoja apkārtni pie pilsētas lielākās ūdenstilpnes un renovēja arī airēšanas bāzi. Andrejs Elksniņš uzsvēra, ka, ja ir sakārtota infrastruktūra un ir treneri, kuriem “’deg acis’’, tad viņi saredz  iespēju  ieguldīt pašvaldības naudu un ir gatavs uzņemt Latvijas Čempionātu airēšanā sadarbībā ar LAF. “Pats svarīgākais, lai ir bērni, kuri šajās atjaunotajās telpās trenētos. Var  apgalvot, ka, pateicoties jaunai infrastruktūrai, radās audzēkņu pieplūdums. Tiek organizēti arī dažādi masu pasākumi  šajā ūdens tilpnē, lai iedzīvotāji pamanītu airēšanas sportu. Dome ir gatava palīdzēt ar masu sporta organizēšanu, bet no federācijas tiek  sagaidīta piedalīšanās  tajos”, A. Elksniņš.

Treneriem jebkurā sporta veidā ir liela nozīme. Kongresā bija atsevišķa treneru diskusija, kurā piedalījās četri vadoši Latvijas treneri . “Es jau šobrīd redzu pieeju no citas puses un ja visi spēs vienoties par galvenajiem uzdevumiem un iesim viens otram pretī, mēs beidzot varētu no kritiena uz leju apstāties un sākt celties augšup,” Ilze, Krūze  (MSĢ ).  Treneru darbā vienmēr ir izaicinājumi un problēmas. Svarīgi ir nodrošināt ar inventāru, bet ne mazāk svarīgi ir izstrādāt attīstības plānu, lai visas puses būtu  ieinteresētas uz sadarbību, jo līdzšinējā sistēma nav strādājusi. 

Sporta organizāciju diskusiju veidoja Žoržs Tikmers (LOK) , Sergejs Čevers (MSĢ), Artūrs Balodis-Rozītis (LSFP), Sandis Riekstiņš (IZM). Visu organizāciju pārstāvji akcentēja, ka ir jābūt aktīvākiem, jāiziet uz lielāku un plašāku komunikāciju.  Visi novērtēja jauno LAF Valdes sniegumu un izmaiņas, kas uzsāktas organizācijā.  Ž. Tikmers, uzrunājot tieši sportistus, norāda, ka airētājiem ir jānotic pašiem sev, jānodefinē rezultāts uz kuru tiekties. Diskusija viesa cerības, ka airētāju komūna ir sadzirdēta, ka IZM tiks mudināts  domāt par finansējuma sadalījumu un atbalstu inventāra iegādei sadarbībā ar MSĢ.  Sergejs Čevers uzsvaru lika uz Majoru Murjāņu Sporta ģimnāziju: “MSĢ ir jāsaglabā šajā ekskluzīvajā vietā un tur ir jāmācās noteiktā sporta veidā labākajiem sportistiem. Majoru bāzei būtu jābūt tai vietai, kur trenēties Latvijas izlasei.” 

Arī sportisti tika aicināti diskutēt un izteikt savu viedokli par airēšanu.  Evita Bole airēt sāka 28 gadu vecumā un airēšanā nonāca nejauši. Viņa savu  pārinieci uzvarēja skriešanas sacensībās un tur tika arī uzrunāta. Evita moto - ir jāmēģina. Lai motivācija būtu katram, viņa aicina federācijai ieviest konkrētus standartus arī airētājiem uz ko tiekties,  sezonai sākoties.  Rezultāts nav tikai trenera darbs, biežāk jāatceras par sportistu.

Pēc vidusskolas beigšanas studiju gaitas apvienot ar sportu nav vienkārši, bet, ja universitātes spertu soli pretī studentiem, sportists var realizēt duālo karjeru. Rīgas Tehnikās Universitātes un Latvijas Universitātes pārstāvji novērtē LAF centienu atjaunot airēšanu pie Universitātēm un studējošos sportistus atbalsta ar studiju maksas atvieglojumiem kā arī ar telpām, kur trenēties. Konkretizējot par airēšanu,  RTU pārstāve Sanita izteicās, ka’’ sadarbības pamatā viss ir iespējams, ja būs sportisti, tad arī tiks meklētas iespējas tos atbalstīt’’. LU pārstāvis piekrita un papildināja, ka’’ augot studējošo airētāju skaitam,  viņi būšot  atvērti  jauniem piedāvājumiem. Students ir mūsu draugs.’’