Ziņas par airēšanas sportu Latvijā atrodamas jau 19.gadsimta vidū. 1872.gada 1.oktobrī, apvienojoties vairākiem airētāju pulciņiem, dibināts Rīgas Airētāju klubs, tādēļ šis datums uzskatāms par svarīgu atskaites punktu Latvijas airēšanas vēsturē. 1885.gadā Liepājā dibināts Zēģelēšanas un airētāju klubs "Nord" un 1890.gadā - Jelgavas Airētāju klubs, tomēr Latvijas airēšanas sporta centrs veidojās pie Rīgas Airētaju kluba. Līdz pirmajam pasaules karam klubs regulāri rīkoja atklātās meistarsacīkstes, vēlāk dibināja tradicionālo "Rīga-Pokal" izcīņu un organizēja vairāk kā 30 starptautiskas regates.
Atsākot savu darbību neatkarīgās Latvijas laikā, jau minētās airētāju biedrības 1924.gada novembrī izvirzīja delegātus un sasauca Latvijas Airētāju savienības dibināšanas sapulci. Par savienības pirmo priekšsēdi kļuva Hugo Grotkijs. Airētāju savienības statūti apstiprināti 1926.gada 10.martā, un šī paša gada gada 27.jūnijā tika noturēts pirmais kongress (Airētāju diena).
Jau savā pirmajā darbības gadā Latvijas Airētāju savienība (LAS) 1927.gada 24.jūlijā Lielupē sarīkoja pirmo starptautisko regati "Rīga - Pokal".
1935.gada 28.jūlijā starptautiskajās airēšanas sacensībās Lielupē pirmo reizi tika izcīnīts arī Ministru Prezidenta Dr. K.Ulmaņa dāvātais " Baltijas jūras kauss".
1935.gada 31.augustā Rīgas Airētaju klubs Latvijas Olimpiskās komitejas uzdevumā Lielupē sarīkoja Latvijas 6.Vispārējo sporta svētku airēšanas sacīkstes, kas reizē skaitījās pirmās oficiālās Latvijas meistarsacīkstes.
Airētāju savienība gatavojās kļūt par Starptautiskās Airēšanas federācijas (FISA) dalībnieci un startēt 1940.gada Helsinku Olimpiskajās spēlēs, tomēr otrais pasaules karš izjauca airēšanas sporta dabisko attīstību Latvijā.
1940.gada vasarā reizē ar valstisko neatkarību Latvija zaudēja arī savu patstāvību sportā. Tomēr PSPS izlases komandu sastāvā mūsu airētāji vairākkart kļuva par olimpisko spēļu laureātiem, pasaules un Eiropas meistariem.
1990.gada 20.septembrī Šveicē Latvijas Airēšanas federācija tika uzņemta Starptautiskajā Airēšanas federācijā. Jau no 1991.gada mūsu komandas Pasaules čempionātos startē, pārstāvot LATVIJU.
Par izcilākajiem mūsu sportistiem un viņu sasniegajiem rezultātiem - atsevišķā sadaļā.
Atsākot savu darbību neatkarīgās Latvijas laikā, jau minētās airētāju biedrības 1924.gada novembrī izvirzīja delegātus un sasauca Latvijas Airētāju savienības dibināšanas sapulci. Par savienības pirmo priekšsēdi kļuva Hugo Grotkijs. Airētāju savienības statūti apstiprināti 1926.gada 10.martā, un šī paša gada gada 27.jūnijā tika noturēts pirmais kongress (Airētāju diena).
Jau savā pirmajā darbības gadā Latvijas Airētāju savienība (LAS) 1927.gada 24.jūlijā Lielupē sarīkoja pirmo starptautisko regati "Rīga - Pokal".
1935.gada 28.jūlijā starptautiskajās airēšanas sacensībās Lielupē pirmo reizi tika izcīnīts arī Ministru Prezidenta Dr. K.Ulmaņa dāvātais " Baltijas jūras kauss".
1935.gada 31.augustā Rīgas Airētaju klubs Latvijas Olimpiskās komitejas uzdevumā Lielupē sarīkoja Latvijas 6.Vispārējo sporta svētku airēšanas sacīkstes, kas reizē skaitījās pirmās oficiālās Latvijas meistarsacīkstes.
Airētāju savienība gatavojās kļūt par Starptautiskās Airēšanas federācijas (FISA) dalībnieci un startēt 1940.gada Helsinku Olimpiskajās spēlēs, tomēr otrais pasaules karš izjauca airēšanas sporta dabisko attīstību Latvijā.
1940.gada vasarā reizē ar valstisko neatkarību Latvija zaudēja arī savu patstāvību sportā. Tomēr PSPS izlases komandu sastāvā mūsu airētāji vairākkart kļuva par olimpisko spēļu laureātiem, pasaules un Eiropas meistariem.
1990.gada 20.septembrī Šveicē Latvijas Airēšanas federācija tika uzņemta Starptautiskajā Airēšanas federācijā. Jau no 1991.gada mūsu komandas Pasaules čempionātos startē, pārstāvot LATVIJU.
Par izcilākajiem mūsu sportistiem un viņu sasniegajiem rezultātiem - atsevišķā sadaļā.