LAF Tiesnešu komisija izstrādājusi sacensību izpildreglamentu
Apskatīt komentārus (0)


18.06.2014

Šis materiāls veidots kā palīgs tiesnešiem, balstoties uz FISA Sacensību noteikumiem (Rules of Racing 2013), kā arī uz FISA ārkārtas kongresa Kopenhāgenā (2013. gada februārī)  pieņemtajām izmaiņām FISA Sacensību noteikumos, pielāgojot tos Latvijas apstākļiem.

Tā kā šāds akadēmiskās airēšanas konspektīvs, un reizē izzinošs materiāls, par daudzveidīgajiem tiesnešu uzdevumiem tapis pirmo reizi, LAF Tiesnešu komisija (TK) lūdz to uzskatīt par pirmo varianatu, kurš tiks papildināts un uzlabots. TK būs pateicīga par jebkuru pamatotu papildinājumu šajā materiālā vai arī aizrādījumu.

Līdz 2014. gada beigām tiks izdots šī materiāla buklets.

LAF Tiesnešu komisijas

IZPILDREGLAMENTS

Galvenie sacensību pamatprincipi

Nodrošināt godīgas spēles (fair play), vienlīdzīgu apstākļu un drošības principu ievērošanu tiesāšanas procesā.

            Visi tiesneši un to palīgi, kas piedalās sacensību tiesāšanā, ievēro ētikas principu: tiesāt godīgi un pēc labākās sirdsapziņas sportistu labā, attiecībās ar sportistiem būt maksimāli palīdzīgiem un saprotošiem, nepakļauties nekāda veida ietekmēšanai, bet savā darbībā pamatoties vienīgi uz sacensību noteikumiem un ievērot godīgas spēles principus.

Sacensību galvenā tiesneša uzdevumi

            Sacensību galvenais tiesnesis balstās uz LAF Tiesnešu komisijas (TK) Nolikumu un Izpildreglamentu, uz LAF apstiprināto sacensību nolikumu un LAF sacensību kalendāru.

            Galvenais tiesnesis nodrošina tiesnešu komandas izveidi un pienākumu sadali attiecīgajām sacensībām, iesaistot tajā nepieciešamo tiesnešu skaitu no LAF tiesnešu saraksta no visiem airēšanas centriem Latvijā, piesaistot arī palīgus, galvenokārt no bijušajiem airētājiem, kā arī kontrolē tiesnešu darbību.

            Galvenais tiesnesis pirms sacensībām novēro un novērtē apstākļus uz ūdens, pārliecinās par glābšanas laivas un neatliekamās medicīniskās palīdzības klātbūtni, distances tehniskā un cita aprīkojuma gatavību startiem. Pārliecinās, ka ir viss nepieciešamais tiesnešu inventārs un radio sakari tiesnešu darbībai.

            Gadījumos, kad laika apstākļu vai kādu citu neparedzētu iemeslu dēļ sacenības jāatceļ vai jāpārceļ uz vēlāku laiku, tad galvenais tiesnesis operatīvi nozīmē darba grupu, kas pieņem lēmumu, un pats vada tās darbu. Darba grupā iekļaujams arī konkrēto sacensību organizācijas komisijas vadītājs un kāds no dotajās sacensībās klātesošajiem LAF Valdes locekļiem. Darba grupas lēmumu galvenais tiesnesis nekavējoties paziņo visu komandu pārsāvjiem.

            Cieša sadarbība starp Tiesnešu komisiju un Sacensību Organizācijas komisiju ir svarīgs priekšnosacījums veiksmīgai sacensību sagatavošanai, organizēšanai un norisei.

            Galvenais tiesnesis vada tiesnešu komandas sēdes un koordinē darbu ar Sacensību Organizācijas komisiju. Pirms sacensībām obligāti notur vienu vai vairākas sapulces ar tiesnešu komandu, izskaidrojot katra tiesneša pozīcijas atbildību un uzdevumus.

            Tiesnešiem jāpārzina savi uzdevumi un savas tiesības, savā darbībā sacensību tiesneši ievēro LAF Tiesnešu komisijas šā Izpildreglamenta noteikumus, kuri piemēroti Latvijas apstākļiem, balstoties uz FISA sacensību noteikumiem. Tiesnešiem jāiepazīstas arī ar FISA Sacensību noteikumiem. Tiesnešu komandas dalībnieki: starta tiesnesis, starteris, arbitrs, starplaiku tiesneši, pagrieziena un finiša tiesnesis, finiša vecākais un kontroles komisija ievēro turpmāk aprakstītos noteikumus un prasības.

            Sacensību regates sekmīgai norisei strādā arī citi speciālisti: motorlaivu vadītāji, glābēji, medicīnas personāls, trases strādnieki, brīvprātīgie, laivu turētāji, laivu līdzinātāji, finiša sekretariāts, kas apstrādā sacensību rezultātu protokolu ar vai bez datorprogrammas, infocentrs, komentājs u.c.

            Lai nodrošinātu operatīvu darbību protesta gadījumos, galvenais tiesnesis jau pirms sacensību sākuma no sacensību tiesnešu komandas nozīmē Žūriju triju cilvēku sastāvā, kuru uzdevums ir operatīvi noskaidrot situāciju un pieņemt lēmumu. Šīs Žūrijas sastāvu nosaka galvenais tiesnesis ar nosacījumu, ka galvenais tiesnesis ir iekļauts šajā triju cilvēku Žūrijā (izvēle var būt: kontroles komisijas vadītājs, vecākais finišā vai starta tiesnesis).

            Katras sacensības tiesnešu komandas sastāva sarakstam jāatrodas uz informācijas un rezultātu dēļa.

            Katras sacensības beigās galvenajam tiesnesim jāiesniedz LAF ģenerālsekretāram TK apstiprināta forma par sacensību norisi un sacensību rezultāti ar  atbildīgā finiša tiesneša parakstu.

Nelabvēlīgi laika apstākļi

Nevienlīdzīgu vai nelabvēlīgu laika apstākļu iestāšanās gadījumā Galvenā tiesneša vadītā darba grupa var mainīt sacensību programmu un pieņemt šādus alternatīvus risinājumus:

-          izmantot distancei tos celiņus, kuri nodrošina iespējami vienlīdzīgākus un drošākus sacensības apstākļus;

-          atlikt sacensību programmu uz vēlāku laiku tai pašā dienā vai pārcelt uz nākamo dienu, ja laika prognoze sola uzlabojumu. Var tikt mainīts arī sacensību programmas sākuma laiks;

-          saīsināt distanci (bet lai tā nebūtu īsāka par 1000 m) un, ja nepieciešams, pārnest uz citu dotās ūdenstilpnes vietu;

-          saīsināt un izmainīt sacensību programmu, kā arī atlases kārtību.

Starta tiesneša, startera, arbitra, un finiša tiesnešu uzdevumi

Starts

Starteris informē komandas par to starta vietām, pārbauda, vai arbitrs (laivā) ir starta zonā. Runāt pēc iespējas mazāk. Komandas drīkst braukt uz starta vietu tikai ar startera atļauju, taču ne agrāk, pirms iepriekšējā braucienā startējušās komandas to pametušas un starteris ierādījis nākamajām komandām celiņus. Komandām jāierodas uz startu un jāieņem starta pozīcijas vismaz divas minūtes pirms noteiktā starta laika. Startera un arbitra komandas tiek dotas latviešu valodā, bet ja sacensībās piedalās ārzemju sportisti, tad starteris un arbitri sacensību dalībniekiem komandas dod angļu valodā.

Starta tiesneša (atbild, ka laivas atrodas uz vienas starta līnijas) un startera pienākumi, kā arī starta procedūra atšķiras, vai starts tiek dots, izmantojot starta plostu, vai bez tā.

Starta procedūra, izmantojot starta plostu vai starta pontonus

Komandām jāieņem sava starta pozīcija pie starta plosta vismaz divas minūtes pirms oficiālā brauciena starta laika. Kad starteris paziņo „divas minūtes”, tas nozīmē, ka komandām turpmāk jāpakļaujas startera rīkojumiem. Turklāt šis paziņojums ir signāls komandām sagatavoties startam, proti, novilkt lieko apģērbu, pārbaudīt aprīkojumu un tamlīdzīgi. Pirms dot starta signālu, starterim jāpārliecinās, ka starta tiesnesis un arbitrs ir gatavībā. Kad laivas ir nolīdzinātas un komandas gatavas startam, starteris (optimāli 40 sek. pirms starta) izsauc visas braucienā startējošās komandas pēc kārtas tādā kārtībā, kādā komandas izvietotas celiņos. Sākoties izsaukšanai, komandām jāpārliecinās, ka laivas stāv taisni. Katra komanda pati ir atbildīga par to, lai laiva stāvētu taisni un būtu gatava startam pēc izsaukšanas. Kad starteris sācis izsaukšanu, viņš ir tiesīgs neņemt vērā komandu paziņojumus vai zīmes par to, ka tās nav gatavas startam vai laiva nestāv taisni.

Pēc tam, kad izsaukta pēdējā komanda, starterim jāpārliecinās, vai starta tiesnesis joprojām rāda paceltu balto karogu, kas norāda,  ka komandas ir uz vienas līnijas, un tad jāpaziņo „ UZMANĪBU” („Attention”). Tad starteris lēni paceļ sarkano karogu. Pēc nelielas pauzes starteris dod starta signālu, ātri nolaižot sarkano karogu uz vienu pusi un vienlaicīgi sakot „STARTS” („Go”). Pauze starp karoga pacelšanu un starta komandu (proti, tā nolaišanu, sakot „Starts”) var būt dažāda garuma, taču tai jābūt pamanāmai (pauze sekmē izvairīšanos no falšstarta).

Ja starta procedūra kāda iemesla dēļ tiek pārtraukta, starteris lakoniski paziņo pārtraukuma iemeslu un sāk procedūru no jauna, sākot ar komandu izsaukšanu.

Izņēmumu gadījumos starteris var izlemt atteikties no parastās starta procedūras ar komandu izsaukšanu. Parasti tas ir gadījumos, kad laika apstākļi apgrūtina laivu noturēšanu taisni uz starta līnijas. Tādā gadījumā starteris informē komandas, ka tiek izmantots ātrais starts. Ātrā starta gadījumā izsaukšanas vietā starteris paziņo: „ĀTRAIS  STARTS – UZMANĪBU” („Quick start – attention”).

Tad viņš paceļ sarkano karogu un pēc skaidri manāmas pauzes, kas var būt dažāda garuma, starteris dod starta signālu, ātri nolaižot sarkano karogu uz vienu pusi un vienlaicīgi sakot „STARTS” („Go”).

Kad brauciens sācies, starteris skatās uz starta tiesneša pusi, lai pārliecinātos, ka starts bijis pareizs un ka netiek pacelts sarkanais karogs. Ja starts nav bijis pareizs un tiek pacelts sarkanais karogs, viņš dod zvana signālu un māj ar sarkano karogu no vienas puses uz otru, norādot, ka brauciens tiek pārtraukts.

Priekšlaicīga starta gadījumā starteris noskaidro pie starta tiesneša, kura komanda vai komandas bijušas vainīgas, un kad tā/-ās atgriežas starta pozīcijā, paziņo: „(Komanda), PRIEKŠLAICĪGS STARTS „DZELTENĀ KARTE”. Starteris dod rīkojumu darbiniekiem uz starta platformas novietot dzelteno priekšlaicīga starta zīmi līdzās priekšlaicīgi startējošās komandas vai komandu starta pontonam.

Šis brīdinājums paliek spēkā līdz brīdim, kamēr brauciens beidzies, un tiek ņemts vērā TIKAI atkārtota brauciena vai brauciena pārcelšanas gadījumā.

Komanda, kas atskaitīta vai diskvalificēta uz starta, ir tiesīga uzreiz apstrīdēt šo lēmumu pie startera vai arbitra. Starterim vai arbitram tūlīt ir jāpieņem lēmums šīs sūdzības sakarā un jāpaziņo tas braucienā startējošajām komandām un galvenajam tiesnesim.

Starta procedūra, ja nav pieejams starta plosts vai starta pontoni

Starts tiek dots no distances krasta. Starteris izpilda gan startera, gan starta tiesneša un līdzinātāja pienākumus vienlaicīgi. Starterim ir viens tiesnesis par palīgu, kas nodrošina radiosakarus ar finiša tiesnešiem laikā, kad starteris dod starta komandu.

Starteris izmanto tikai ātrā starta procedūru, bez komandu izsaukšanas.

Kad starteris ir paziņojis, ka līdz startam ir divas minūtes, un visas laivas ir ieņēmušas savus starta celiņus, viņš sāk komandu līdzināšanu un tikai viņš pieņem lēmumu, ka laivas ir izlīdzinātas uz starta līnijas. Tad viņš paziņo: „ĀTRAIS STARTS – UZMANĪBU”, paceļ sarkano karogu un pēc skaidri manāmas pauzes, kas var būt dažāda garuma, ātri nolaiž sarkano karogu uz vienu pusi un vienlaicīgi saka: „STARTS”.

Startera pienākumi

1. Aprīkojums.

Pirms ķerties pie saviem pienākumiem, starterim jāpārliecinās, ka visas ierīces un aprīkojums, kam saskaņā ar šo nolikumu paredzēts atrasties uz starta un distancē, ir savā vietā un darba kārtībā. Tāpat jāpārbauda, vai darbojas radio sakari ar starta tiesnesi, finiša tiesnesi un sacensību Galveno tiesnesi. Starterim arī jāpārliecinās, vai visi laivu līdzinātāji ir uz starta platformas vai pontoniem un ka komandas, kas atrodas uz ūdens, ievēro satiksmes noteikumus.

2. Valoda.

Parasti starteris un arbitrs visus paziņojumus sniedz latviešu valodā, bet, ja

braucienā piedalās arī ārzemju komandas, tad visi paziņojumi un komandas tiek dotas angļu valodā. Ja kādai komandai, sacensību dalībniekam vai oficiālajam pārstāvim

labāk saprotams kādā citā valodā, paziņojums var tikt atkārtots šajā valodā.

3. Nevienlīdzīgi apstākļi.

Starteris apsver, vai vējš nevarētu radīt sacensību dalībniekiem nevienlīdzīgus apstākļus,un, ja nepieciešams, saskaņojot ar sacensību galveno tiesnesi, veic pasākumus, lai nodrošinātu visiem pēc iespējas vienlīdzīgākas iespējas.

4. Informācija komandām.

Starteris informē komandas par laiku, kas atlicis līdz startam, un norāda celiņu, no kurām tām jāstartē (uzreiz, līdzko komanda pirmo reizi iebraukusi starta zonā). Papildus viņš ziņo komandām, kad līdz startam atlikušas piecas, četras, trīs un divas minūtes. Viņam tāpat jāpārliecinās, ka komandas aprīkojums un apģērbs ir kārtībā.

5. Starta procedūras.

Starta procedūras, ko vada starteris, aprakstītas šā nolikuma iepriekšējās nodaļās.

6. Atskaitīšana.

Starteris atskaita no brauciena komandu, kas viena brauciena laikā saņēmusi divas dzeltenās kartes.

7. Novēlota ierašanās. 

Ja komanda starta vietā ierodas ar nokavēšanos (mazāk nekā 2 minūtes pirms starta) vai norādītajā laikā nav gatava startam, starteris var tai parādīt dzelteno karti. Ja komanda starta vietā ierodas pēc paredzētā starta laika, starteris ir tiesīgs viņu atskaitīt.

8. Pārcelšana.

Ja nepieciešams pārcelt braucienu (piemēram, bojāta aprīkojuma dēļ)

vai rodas kādi neparedzēti apstākļi (piemēram, negaiss ar zibeni), starteris konsultējas ar arbitru un galveno tiesnesi; pēc tam viņš gan mutiski, gan rakstiski (lai tas būtu saprotams visām komandām), novietojot paziņojumu uz informācijas dēļa pie starta vietas, paziņo komandām jauno starta laiku. Tāpat starteris informē kontroles komisiju un finiša tiesnesi par jauno starta laiku un galveno tiesnesi par visiem neparastajiem apstākļiem. Pirms starta vietas atstāšanas komandām jebkurā gadījumā jāsaņem informācija par visām izmaiņām.

Starta tiesneša pienākumi

1.     Aprīkojums.

Pirms ķerties pie savu pienākumu pildīšanas, starta tiesnesim jāpārliecinās, ka viņa darba vietā ir viss nepieciešamais aprīkojums un inventārs un ka tas ir darba kārtībā. Tāpat viņam ir jāpārliecinās, ka laivu līdzinātāji viņu dzird un saprot.

2.     Līdzināšana.

Starta tiesnesis, kad laivas piebrauc pie savas starta vietas, pārbauda, vai laivas priekšgals atrodas uz starta līnijas. Ja tas atrodas pirms vai aiz starta līnijas, viņš dod komandu laivu līdzinātājam laivu pabīdīt uz priekšu vai atpakaļ, līdz priekšgals atrodas precīzi uz starta līnijas. Ja visām laivām to priekšgali atrodas uz starta līnijas, tad starta tiesnesis dod zīmi starterim, paceļot balto karogu. Ja sekojošā starta procedūras laikā laivas tiek izkustinātas, viņš nolaiž karogu, līdz laivas atkal nostādītas vienā līnijā.

3.     Priekšlaicīgs starts. 

Ja kāda no komandām startē priekšlaicīgi, starta tiesnesis dod zīmi starterim un arbitram, mājot ar sarkano karogu. Kad brauciens ir pārtraukts, starta tiesnesis paziņo starterim, kura komanda/-as startējusi/-ušas priekšlaicīgi. Starta tiesnesis vienpersoniski izlemj, vai priekšlaicīgi startējusi viena vai vairākas komandas.

4.     Sakari ar arbitru.

Pirms starta starta tiesnesis sazinās ar arbitru, lai pārliecinātos, ka arbitrs ir gatavībā.

Arbitrs

Arbitrs nodrošina pareizu brauciena organizāciju un airētāju drošību. Viņš rūpējas par to, lai neviena no komandām neiegūtu nekādas priekšrocības vai neciestu no citiem sacensību dalībniekiem vai ārējo apstākļu ietekmē. Ja arbitrs konstatējis, ka kādai no komandām radīti būtiski traucējumi, viņam jārūpējas, lai šīs komandas iespējas uzvarēt tiktu nodrošinātas pilnā apmērā. Arbitrs nosaka vainīgajām komandām piemērotus sodus, taču parasti tiek izteikts iepriekšējs brīdinājums. Arbitrs nedod komandām nekādus norādījumus attiecībā uz stūrēšanu brauciena laikā. Tomēr viņam jārūpējas, lai nenotiktu nekādi negadījumi vai kāda no komandām netraucētu citus sacensību dalībniekus. Nepieciešamības gadījumā arbitrs ir tiesīgs apturēt braucienu, noteikt jebkādas nepieciešamās soda sankcijas

un pieprasīt atkārtotu braucienu / startu vai nu nekavējoties vai citā laikā. Ja arbitrs

izlemj, ka atkārtotajam braucienam jānotiek vēlāk, viņš arī nosaka tā starta laiku,

konsultējoties ar galveno tiesnesi, un paziņo to dalībnieku komandām.

Tāpat arbitrs ir tiesīgs turpināt braucienu un atskaitīt komandas pēc brauciena. Viņš var nolemt, ka atkārtotā braucienā jāpiedalās atsevišķām komandām pēc viņa ieskatiem. Tomēr, ja  arbitrs nopietni apšauba, vai radītais traucējums ietekmējis brauciena rezultātus, vai uzskata, ka traucējums nav būtisks, viņš var atteikties no atkārtota brauciena visu vai incidentā iesaistīto komandu brauciena.

Arbitra pienākumi

1.      Subordinācija.

Izņemot pienākumus, kas uzdoti tieši viņiem, gan starteris, gan starta tiesnesis ir pakļauti arbitram.

2.      Pienākumi ceļā uz starta.

Ceļā uz starta arbitrs pārbauda, vai distances tehniskais aprīkojums ir darba kārtībā un vai distancē nav nekādu traucējošu apstākļu. Tāpat viņam jāpārliecinās, ka uz ūdens esošās komandas ievēro satiksmes noteikumus. Ja konstatēti kaut kādi instalācijas defekti vai traucējoši apstākļi, arbitrs par tiem informē galveno tiesnesi un sacensības organizācijas komisiju. Tāpat viņam par to jāinformē dalībnieku komandas.

3.      Pienākumi starta procedūras laikā.

Starta procedūras laikā arbitra motorlaiva atrodas blakus starta plostam vietā, no kuras pēc starta signāla visīsākajā laikā iespējams nokļūt aiz braucienā startējošajām laivām pa distances viduslīniju.

Ja starts kādu iemeslu dēļ nav veiksmīgs, arbitrs var pieprasīt starterim apturēt braucienu  vai apturēt to pats, nozvanot zvanu un mājot ar savu sarkano karogu.

4.      Pienākumi pēc starta signāla.

Līdzko brauciens sācies, arbitra motorlaiva distances centrā uzreiz seko sacensību dalībniekiem.

5.      Arbitra motorlaivas vieta.

Brauciena laikā arbitram jāpārliecinās, lai viņa motorlaiva būtu novietota tā, lai viņš varētu rīkoties maksimāli efektīvi. Motorlaivas atrašanās vieta ir atkarīga no tā, kādu attālumu komandas nobraukušas, kā arī no sekojošo braucienu dalībnieku iespējamajām pozīcijām. Tāpat tā var būt atkarīga arī no laika apstākļiem.

Arbitram, vēršoties pie kādas no komandām, jāpārliecinās, ka tās viņu var dzirdēt. Ja rodas nepieciešamība panākt kādu no priekšgalā esošajām komandām, viņam jānodrošina, lai viņa motorlaivas saceltie viļņi iespējami mazāk traucētu apdzenamās komandas.

6.      Brauciena veids.

Arbitra lēmumi var būt atkarīgi no brauciena veida (priekšbrauciens, gandarījuma brauciens, pusfināls vai fināls). Tāpat arbitrs ņem vērā arī komandu pozīcijas.

7.      Drošība.

Arbitram jāveic visi pasākumi, lai nodrošinātu sacensību dalībnieku drošību, kā arī novērstu laivu vai aprīkojuma bojājumu. Nepieciešamības gadījumā viņš var brīdināt komandu par iespējamo incidentu, paceļot balto karogu, apturēt, nosaucot komandas nosaukumu un dodot komandu „ STOP”. Ja viens vai vairāki dalībnieki iekrīt ūdenī vai kāda no laivām apgāžas, vai sāk grimt, arbitram jāpārliecinās, ka glābšanas dienests uzsācis nepieciešamos glābšanas pasākumus, bet ja nav uzsācis, tad jāveic tie pašam.

8.      Nelabvēlīgi laika apstākļi. 

Vēja brāzmu vai pēkšņas laika apstākļu pasliktināšanās gadījumā arbitra uzdevums ir izlemt, vai sākt, turpināt vai pārtraukt braucienu. Sacensību dalībnieku drošība ir svarīgāka par jebkuru no šiem sacensību noteikumiem.

9.      Apģērbs. 

Izpildot savus pienākumus, arbitrs stāv savā motorlaivā un valkā speciālu apģērbu (tumši zilu žaketi, gaiši zilu kreklu, pelēkas bikses un, ja ir vēlēšanās, tumši zilu cepuri). Lietainā laikā arbitrs var valkāt arī zilu vējjaku. Ļoti karstā laikā viņš var valkāt kreklu ar īsām piedurknēm un atteikties no kaklasaites. Lēmumus par nepieciešamo apģērbu pieņem sacensību galvenais tiesnesis, ņemot vērā tiesnešu iespējas un laika apstākļus.

10.  Kompetence un treneri.

Tā kā treneriem braucienu laikā nav atļauts izmantot nekādas elektriskas, elektroniskas vai tehniskas ierīces saziņai ar komandām, arbitrs regulāri kontrolē distancei līdzās esošo zonu.

Finišs

Komanda ir finišējusi, kad laivas priekšgals šķērsojis finiša līniju. Brauciens uzskatāms par notikušu pat tad, ja komanda nav pilnā sastāvā. Tomēr, ja komanda finišē bez stūrmaņa, tai netiek piešķirta vieta.

Noticis brauciens – brauciens tiek uzskatīts par pabeigtu vienīgi tad, kad finiša līniju šķērsojusi pēdējā laiva. Pat tad, kad arbitrs uzskata, ka brauciens noritējis pareizi, pirms dot zīmi finiša tiesnesim, paceļot balto karogu, kas norāda, ka brauciens uzskatāms par notikušu, arbitram jāpārliecinās, ka neviena no komandām to neapstrīd. Ja komanda uzskata, ka brauciens nav noticis pareizi, kādam tās loceklim ir jāpaceļ roka, norādot, ka komanda ceļ sūdzību. Šādā gadījumā arbitrs nepaceļ nekādu karogu, bet vispirms sarunā ar komandu, kas cēlusi sūdzību, noskaidro lietas būtību.

Pēc tam arbitrs operatīvi lemj, kādu no sekojošajiem lēmumiem pieņemt:

-          var noraidīt komandas sūdzību un pacelt balto karogu, paziņojot, ka brauciens uzskatāms par notikušu;

-         var pieņemt komandas sūdzību un pacelt sarkano karogu, paziņojot, ka brauciens uzskatāms par nenotikušu. Šajā gadījumā viņam jādodas pie finiša tiesnešiem, lai informētu viņus par savu lēmumu un tā iemesliem. Finiša tiesneši neizziņo oficiālos brauciena rezultātus, kamēr nav zināms arbitra lēmums;

-          var izmeklēt sūdzību, lai saņemtu papildu informāciju. Šajā gadījumā tiek pacelts sarkanais karogs, un arbitrs veic nepieciešamās darbības sūdzības izmeklēšanai, t. i., konsultējas ar citām amatpersonām, galveno tiesnesi u. c.

Finiša tiesneši neizziņo oficiālos brauciena rezultātus, kamēr nav zināms arbitra lēmums.

Nenoticis brauciens.

Ja arbitrs uzskata, ka brauciens nav noticis pareizi, viņš paceļ sarkano karogu. Pēc tam viņš informē komandas un finiša tiesnešus par savu lēmumu. Kamēr lēmums nav paziņots, oficiālos brauciena rezultātus nevar izziņot.

Vienādi rezultāti.

Ja nav iespējams precīzi noteikt kārtību, kādā finišējušas divas vai vairākas komandas, tiek paziņots, ka tām ir vienādi rezultāti, un spēkā stājas sekojoša kārtība:

„Ja nav iespējams noteikt starpību starp divām komandām finišā, tad žūrija iepazīstas ar attiecīgo komandu iepriekšējo braucienu rezultātiem un virza tālāk to komandu, kurai ir labāks iepriekšējais rezultāts. Tas ir līdzīgi kā „skaiti atpakaļ” principam, kas tiek pielietots citos sporta veidos. Atkārtoti braucieni palielina sportistu nogurumu un nostāda tos neizdevīgākā situācijā pret pārējām nākošās kategorijas brauciena komandām.

Ja divas vai vairākas komandas uzrādījušas vienādus rezultātus fināla braucienos, tad tām tiek piešķirta viena un tā pati vieta, nākamo atstājot brīvu. Ja runa ir par apbalvojamām vietām, tad organizācijas komitejai jānodrošina

papildu medaļa vai medaļu komplekts.

Finiša tiesnešu pienākumi

1. Noteikt kārtību, kādā laivu priekšgali šķērso finiša līniju.

2. Pārliecināties, ka arbitrs paceļ savu balto karogu, ir apstiprinājis, ka brauciens noticis pareizi un apstiprināt arbitra signāla saņemšanu, paceļot balto karogu.

3. Reģistrēt komandas tādā kārtībā, kādā tās finišējušas.

4. Pārliecināties, ka braucienu protokolos redzami pareizie rezultāti.

5. Vecākā finiša tiesneša pienākums ir parakstīt oficiālos rezultātu protokolus.

Nepieciešami vismaz divi finiša tiesneši.

Finiša laiku nosaka ar precizitāti līdz 1 sekundes simtdaļai, ja pieejamā laika uzņemšanas tehnika to nenodrošina, tad finiša laiku nosaka ar precizitāti līdz 1 sekundes desmitdaļai.

Sekretariāta pienākumi

Kopā ar Sacensību Organizācijas komisiju, ideālā gadījumā komandu vadītāju sanāksmē, klātesot sacensību Galvenajam tiesnesim, sekretariāts veic izlozi vienu dienu pirms pirmā priekšbrauciena. Pēc izlozes rezultātiem sekretariāts sastāda un izdrukā sacensību braucienu programmu un izsniedz to komandu pārstāvjiem un Tiesnešu komisijai.

Sadarbībā ar finiša tiesnešiem fiksē komandu pienākšanas kārtību un laika rādījumus, noformē sacensību protokolus un pēc tam, kad atbildīgais par finišu tos parakstījis, izvieto uz rezultātu dēļa. Sekretariāta darbiniekus uz katrām sacensībām nozīmē Latvijas airēšanas federācijas Tiesnešu komisija. Sekretariāts veic komandu izlozi uz fināla braucieniem saskaņā ar FISA noteikumiem. To pārbauda galvenais tiesnesis un dod atļauju to publicēt un izsniegt tiesnešiem.

Kontroles komisijas pienākumi

Sacensības sākas ar kontroles komisiju.

Tā kontrolē to, lai komandu ekipējums, kas ietver gan laivas tehnisko parametru, gan arī komandas apģērbu, atbilstu FISA prasībām.

Pirms komanda saņem atļauju doties uz startu, tai pārbauda sekojošo:

-          vai laivas priekšgalā ir piestiprināts baltais drošības bumbulis (min.D=4 cm); 

-          vai kāju un papēžu stiprinājums (pekas) pie laivas korpusa nodrošina papēža brīvkustību un vieglu kāju atbrīvošanu nepieciešamības gadījumā (papēža stiprinājuma saites garums 4–7 cm);

-          vai laivai ir aizvērtas visas iekšējās ventilācijas lūkas un atveres;

-          vai laivas izliktņi ir stingri piestiprināti un nav manāmas deformācijas vai ieplīsuma vietas, bojātas skrūvju un uzgriežņu vītnes utt.;

-          vai uz laivas korpusa priekšgala virsmas ir labi nostiprināts komandas starta celiņa numurs;

-          vai komandai ir vienāds un izteikts airu dizaina krāsojums;

-          vai komandai ir pilnīgi vienāds sacensību apģērbs, izņemot brilles. Ja tiek lietotas cepures, tām ir jābūt vienādām visiem komandas dalībniekiem. Izņēmums ir nepiemēroti laika apstākļi, kad, dodoties uz starta vietu, atļauts lietot dažādu, laika apstākļiem atbilstošu apģērbu, bet sacensību brauciena laikā komandas tērpiem ir jābūt vienādiem.

Kontroles komisija veic vieglā svara sportistu un stūrmaņu svēršanu (2 (divas) stundas pirms starta) un stūrmaņa papildsvara klātbūtni laivā (ja tāds nepieciešams) pēc brauciena.

Kontroles komisija pārbauda sportistu izmaiņas komandā pirms brauciena, ja tādas ir.

Konstatē, vai laivā neatrodas aizliegtās radio vai cita veida elektroniskas sakaru iekārtas. Pārbauda, vai uz laivām, airiem un sportistu apģērba izvietotā reklāma atbilst FISA sacensību noteikumu prasībām.

Kontroles komisijas vadītajam jābūt telefoniskiem sakariem ar starteri.

Distances aprīkojums un tiesnešu inventārs

Minimālais 2000 m distances aprīkojums:

-          2 bojas startā, kas apzīmē distances platumu, 2 bojas uz 100 m atzīmes, kuras apzīmē starta zonu un distances platumu, pa 2 bojām uz distances 500 m, 1000 m, 1500 m un 2000 m atzīmēm, kuras apzīmē distances platumu;

-          labi redzamas zīmes krastā, kuras apzīmē 500 m, 1000 m, 1500 m un 2000 m;

-          starta plosts vai starta pontoni ar startera platformu;

-          marķiera zīmes distances pretējā krastā, pēc kurām var noteikt starta un finiša līniju virzienu.

Izņēmumu gadījumos LAF var atļaut rīkot sacensības no lidojošā starta, bez starta plosta pielietošanas.

Tiesnešu inventārs ir sacensību tehniskā nodrošinājuma sastāvdaļa un to nodrošina LAF Sacensību organizācijas komisija. Minimālais aprīkojums un inventārs, kas nepieciešams airēšanas sacensību organizēšanai (ar starta plostu):

Starts: vizieris starta līnijas fiksēšanai – 1

megafons starterim, starta tiesnesim – 2  

rācija – 1

baltais starta tiesneša karogs – 1

sarkanais starta tiesneša karogs – 1

sarkanais startera karogs – 1

zvans – 1

starta pulkstenis – 1

dzeltenās brīdinājuma zīmes katrai starta vietai – 6

paliktnis starta protokolam – 2

pildspalva vai zīmulis – 2

            ūdens pudele un saules brilles

Arbitrs: motorlaiva ar vadītāju – 2

baltais karogs – 2

sarkanais karogs – 2

zvans – 2

megafons – 2

paliktnis starta protokolam – 2

pildspalva – 2

            ūdens pudele un saules brilles

Finišs: vizieris finiša līnijas fiksēšanai – 1

signāltaure (ar akumulatoru kā strāvas avotu) ar ieslēgšanas/izslēgšanas pogu – 1

tālskatis – 1

baltais karogs – 1

sarkanais karogs – 1

megafons – 1

rācija – 1

ūdens pudele un saules brilles

laika ņemšanas iekārta vai minimums vismaz divi hronometri ar daudzfunkcionālu atmiņu

Finiša sekretariāta aprīkojums:

ūdensizturīga auduma saliekama nojume – 1

mobilais ģenerators strāvas ražošanai (ar degvielu darbināms)

norobežojošā lenta finiša vietas atdalīšanai – 40–50 m

galds – 1

krēsli – 5

pārnēsājamais dators – 1

printeris – 1

informācijas dēlis rezultātiem un paziņojumiem – 1

rakstāmpapīrs, pildspalvas, saspraudes un citas kancelejas preces sekretariāta darba nodrošināšanai.

Izloze un tās rezultātu paziņošana

Kopā ar Sacensību Organizācijas komisiju, ideālā gadījumā komandu vadītāju sanāksmē, klātesot sacensību galvenajam tiesnesim, sekretariāts veic izlozi vienu dienu pirms pirmā priekšbrauciena. Tad Sacensību Organizācijas komisijas sekretariāts iegūtos izlozes rezultātus nekavējoši ievieto LAF mājas lapā 1 (vienu) dienu pirms sacensību sākuma.

Satiksme uz ūdens

Tiesnešu komisija publicē un izvieto skaidri redzamā vietā airēšanas klubos un sacensību dienās arī pie informācijas dēļa finišā satiksmes noteikumus distances akvatorijā.

Katrs sportists, treneris un komandas vadītājs pats atbild par to, lai šie noteikumi tiktu izlasīti, saprasti un ievēroti.

Stingri jāievēro, ka airētāji iesildīšanās un atsildīšanās laikā:

-          nedrīkst šķērsot finiša līniju (jebkurā virzienā), ja tajā laikā finišē jebkura cita brauciena dalībnieki;

-          apstājas, kad to atrašanās vietai tuvojas laivas, kas piedalās sacīkšu braucienā;

-          nedrīkst braukt līdzās sacensību brauciena dalībniekiem, ja paši nepiedalās attiecīgajā braucienā, pat ja laiva atrodas ārpus zonas, kas apzīmēta ar bojām, ne visā distances garumā, ne arī kādā atsevišķā tās posmā.

Sacensību laikā nevienai citai laivai, izņemot organizācijas komisijas nozīmētās glābšanas laivas un arbitru laivas – ne stāvošai, ne kustīgai – bez speciālas galvenā tiesneša atļaujas nav atļauts atrasties distances akvatorijā.

Pieteikumu iesniegšana

Sacensību nolikumā noteiktajā laikā pieteikumus pēc LAF noteiktas formas, kas ievietota LAF mājas lapā, komandu pārstāvji iesniedz Sacensību Organizācijas komisijai dienu pirms sacensību sākuma, bet ne vēlāk kā stundu pirms komandu pārstāvju, organizācijas komisijas un tiesnešu komisijas kopsēdes.

Nepareizi dati pieteikumos

Jebkura veida nepareiza informācija attiecībā uz sportista vārdu, vecumu, klasifikāciju, piederību kādam klubam vai vadošās organizācijas izvirzītajām prasībām, ir pamats katra komandas airētāja diskvalifikācijai.

Sūdzības par pieteikuma formu

Jebkuru sūdzību attiecībā uz pieteikuma formu nekavējoties jāiesniedz LAF Tiesnešu komisijai, kura pieņem lēmumu par pielaidi sacensībām.

Izmaiņas komandā

Par izmaiņām Sacensību organizācijas un Tiesnešu komisija jāinformē rakstveidā ne vēlāk kā 1 (vienu) stundu pirms pirmā sacensību brauciena. Vieniniekus nav atļauts aizvietot. Klubs vai federācija ir tiesīga aizvietot pusi no komandā esošajiem sportistiem, tajā skaitā arī stūrmani, ar noteikumu, ka aizstājēji ir tā paša kluba vai federācijas sportisti. Ja komanda jau startējusi kādā braucienā, tad nekādas izmaiņas tajā vairs nav pieļaujamas, izņemot nopietnus saslimšanas vai citus negadījumus, kas jāapstiprina ar medicīnisko izziņu.Visu lēmumu šajā sakarā pieņem Sacensību Organizācijas un Tiesnešu komisija, bet aizvietotais sportists vairs nedrīkst piedalīties turpmākās sacensībās.

Laivas bojājums

Ja sacensību laikā komandas starts nav iespējams laivas bojājuma dēļ, tad par to komanda vai tās treneris informē tuvāk pieejamo sacensību organizācijas komisijas pārstāvi vai tiesnesi, kas savukārt par to informē Galveno tiesnesi. Galvenais tiesnesis, ja nepieciešams kopā ar pārējiem žūrijas locekļiem, izvērtē negadījuma cēloni un lemj par turpmāko rīcību.

Godīguma vispārējie principi

Visiem sacensību dalībniekiem sacensību laikā jāievēro godīguma princips, parādot cieņu konkurējošām un sacensību oficiālajām personām.

Protesti

Komanda vai komandas, kuru sūdzība tikusi atteikta vai arī pieņemta, bet komanda tikusi diskvalificēta vai izslēgta no sacensībām, nepielaista pie starta; startējusi, bet nefinišējusi vai arī iebilst pret publicētajiem rezultātiem, tās var iesniegt protestu rakstiskā formā sacensību Galvenajam tiesnesim, Žūrijas vadītājam, ne vēlāk kā vienu stundu pēc tam, kad arbitrs vai starteris paziņojis par savu lēmumu par sūdzību, vai ne vēlāk kā vienu stundu pēc tam, kad  publicēti rezultāti.

Žūrija izlemj, vai protests ir pamatots un pieņem lēmumu pirms nākamās braucienu kārtas attiecīgajā laivu klasē un, jebkurā gadījumā, ne vēlāk kā divas stundas pēc pēdējā dienas brauciena. Par protestiem, kas iesniegti par finālbraucieniem, Žūrija lēmumu pieņem līdz apbalvošanas ceremonijai.

Apelācijas sūdzība

Komanda, vai tās pārstāvis, vai treneris, uz kuru attiecas Žūrijas lēmums, var to pārsūdzēt apelācijas kārtībā, iesniedzot to rakstiskā formā LAF Valdei triju dienu laikā pēc tam, kad pieņemts Žūrijas lēmums.  Ja LAF Valdes lēmums maina attiecīgās laivu klases brauciena fināla rezultātu, tad oficiāli tiks izmainīts oficiālais rezultāts,  bet gadījumos, kad rezultātu maiņa ietekmē medaļu saņēmēju ieņemto vietu, tad medaļas tiek pasniegtas no jauna, atbilstoši noteiktam lēmumam.

-------------------------------------------------------------------------------------------------------

Pieņemts galīgajā lasījumā TK sēdē 2014. gada 2. jūnijā.

Veidots kā palīgmateriāls visiem Latvijas airēšanas tiesnešiem, tiesnešu palīgiem un brīvprtātīgajiem, pamatojoties uz FISA Sacensību noteikumiem (Rules of Racing 2013), kā arī uz FISA ārkārtas kongresa Kopenhāgenā (2014. gadā)  pieņemtajām izmaiņām FISA Sacensību noteikumos. Materiāla veidošanā lielu ieguldījumu sniedza FISA Starptautiskās un Nacionālās kategorijas tiesnesis Valdis Selga, Daina Šveica un visa LAF Tiesnešu komisija: Andželika Krūmiņa (vadītāja), Marina Mihļeņova, Tatjana Smirnova, Ieva Lapsa, Valdis Selga, Edgars Gramsts, Juris Lūsis, Vilnis Priediens, Jānis Igo Niedzviedzis un Vladimirs Pupelis. Materiāla tapšanā piedalījās arī Evita Jaunbauere.